Atgriezos no Rīgas, kur svinēju Jauno gadu. Atskaite būs maziņa, jo viss bija klusi un pa pensionāru modei.
Gūgla rīderī un frendlentē pa šīm dažām dienām ir tāds nenormāls daudzums neizlasītā, ka pat nav skaidrs, kā to tagad sagremot. Katru reizi pēc dienām prom no infosfēras ir šāda problēma.
Piemēram, Pārkers raksta par grupas “Voina” svaigo mākslas akciju tādā garā, ka zagt durvis un nodarboties ar vandālismu – tā nav māksla. Motīvs “atbildi par sevi” un “nedari ļaunu” pastāvīgi sastopams arī pie Goblina, kurš gan pēdējā laikā manī izraisa arvien lielāku riebumu, jo savā saitā labumu pasaulē acīmredzami nenes, vienīgi racionālismu.
Principā, saprast māksliniekus var – kā gan vēl mūsdienu pasaulei kaut ko parādīt, ja tā visas parastās provokācijas jau sen ir aprijusi, sagremojusi un izdirsusi? Tikai ar darbu. Tā ka aizmetināt durvis – tas tomēr nav vandālisms (gan šaubos arī par to, vai tā ir māksla). Bet lūk, zagt fiziskas lietas – galīgi nav labi, tā ka rezultāts māksliniekiem ar sabiedrību ir 1:1. Kas attiecas uz materiālajiem zaudējumiem restorānam – tie ar uzviju atmaksājas ar bezmaksas reklāmu, tā ka te visi ir kviti.